Auto Riepas.

[sharky]

[Happys]

[rusel]

[Gunch*]

[lakto]

Kāds ziemenes ir te ņēmis?
http://220.lv/lv/auto-preces/riepas

[Gunch*]

[students]

[neta]

Kur tad ir tas labais riepu serviss?

[church]

Savirzi-sagāzi der pārbaudīt un/vai regulēt tad: 1) kad tā nav kārtībā (nevienmērīgs vienas malas nodilums riepām, pa taisno braucot pa šoseju ar atlaistu stūri velk uz vienu pusi, pārāk "nervoza vadība"/nepārtraukti "jāpiestūrē"). Bieži pat jaunai mašīnai no salona tā var būt ne ideāla un/vai ražotāja "normālie" diapazoni "pārāk plaši". Kādu reizi pārbaudītu/noregulētu piem. nopirktam lietotam vāģim, par kura piekares ģeometriju pirms tam nav nekas zināms.
2) kad bijuši lieli triecieni, kas varētu ko saliekt/nobīdīt (kādas dziļas/stāvas bedres, nepamanīts guļošais policists paātru paņemts, uzbraukts uz apmales utml.)
3) kad mainītas piekares detaļas, eg. plaukti/sviras/stupica/amortiņi/balsti/sviru bukses, kuri pat ja ir analoģiski vecajiem, atkrūvējot/pieskrūvējot atpakaļ tāpat būs novirzes
4) kad konkrētam izmantojuma veidam (piem. ikdienā braukšanai, vai sportiskai braukšanai pa trasi, vai driftam, vai rallijam) vai konkrētai gribētai izmaiņai vadībā (piem. samazināt understeer, vai ātrāku/nervozāku sākotnējo pagriežamību, vai ekstra pašstabilizēšanos zem gāzes utml.) citi savirzes-sagāzes regulējumi var būt piemērotāki tieši konkrētam izmantojuma veidam, padarot vienmērīgāku riepu nodilumu/nodrošinot papildus saķeri/pamainot vadību uz "vieglāku/patīkamāku (savām preferencēm)".
Te gan der zināt, kāds nestandarta regulējums kā tieši mainīs vadāmību, ko tieši un par cik vēlies izmainīt, kādam izmantojuma veidam kas ir optimālāk, un konkrēti sava vāģa un tā piekares specifiku un optimālos iestādījumus konkrētiem izmantojuma veidiem. Gana daudz pašam RTFM vai maksāt speciālistam (ar zināmu kompetenci konkrētā specifikā) kas var mēģināt interpretēt pa naudu miglaini izteiktas vēlmes
5) ja ir aftermarket daļas ekstra regulēšanas iespējām (piem. regulējami balsti dažiem coiloveriem, vai ekscentriķu skrūves sagāzes/savirzes regulācijai), tad ar nemaisa biežāk pārbaudīt, jo tiem lielāka iespēja izkustēties pie triecieniem utml. Te gan ir daži knifi, kas var samazināt izkustēšanās iespēju (piem. "fiksēt" locking ringus regulējamiem amīšiem ar izolentu , vai ekscentriķu skrūves ekstra fiksēt ar loktītu/nagu laku/krāsu , vai novilkt krāsas strīpu pār detaļu un skrūvi, lai redzētu, ja tā ir pakustējusies/pagriezusies utml.)

Nomainot riepas/atskrūvējot/pieskrūvējot atpakaļ riteņus (vai pat citus riteņus/cita diametra vai platuma riepas) savirzes-sagāzes regulējums nemainās. Linkotajā rakstā "piesaiste riepām" bij vairāk nevis tāpēc ka to vajag darīt tieši riepu maiņas dēļ, bet ka dažreiz riepu maiņas servisos iespējams regulēt arī savirzi-sagāzi, un ka sav.-sag. pārbaudi/savirzi vispār vērts kādreiz izdarīt. Gan imho pie parastā riepu sezonālās maiņas biežuma 2x gadā standarta vidusmēra vāģim izmantotam standarta ikdienas braukšanai veikt ir drusku pa biežu. Vai vajag, vai nē, vadies vairāk pēc sākumā minētajiem punktiem.

Es pats 2x gadā veicu savirzes-sagāzes pārregulēšanu, bet pamatā tāpēc, ka vasaras sezonā patīkās braukt pa trasēm, kur nemaisa ekstra sagāze, bet ziemā pārāk liela sagāze tieši otrādi, samazinās saķeri. Ja būtu ikdienas vāģis braukts tikai mierīgi pa publiskajiem ceļiem, visdrīzāk veiktu regulāciju tik vienreiz, pēc kāra iepirkšanas, un tad tik ja kas acīmredzami un stipri jūtās nepareizi (1. & 2.), kas visdrīzāk būtu ne katru gadu, iespējams pat ne katrus 3-5 gadus . Don't touch if not broken. Gan var pa laikam uzpeldēt (5.), piem. kāds gultnis/bukse jāmaina nolietojuma dēļ, un ja jau bij izjaukts/resaskrūvēts, der pārbaudīt/noregulēt pa jaunam.

Preferētās pašam vietas ir vagiracing mārupē kā arī vienā servisā dignājas 7. Pamatā tāpēc, ka tur neizskatās, ka viņiem ir problēmas t.sk. ar nestock detaļām un varu uzprasīt konkrētu nestandarta regulējumu un darbs tiek darīts gana precīzi un tuvu prasītajam, kas man aktuālāks trases dienu kā hobija dēļ. Oficiālo dealershipu servisniekiem bieži var gadīties problēmas ar non-stock parts vai nestandarta regulējuma iestādīšanu vai ar prasītu precizitāti, kas gan iespējams nav tik mega vajadzīga vairumam un noteikti ir daudz arī citu normālu vietu, kas iespējams ir tuvāk/lētāk/mazāk "aizsistas". Vienkārši par citām vietām man nav info/personīgas pieredzes.

Par riepu ēšanu.
Visvairāk "ēd" neatbilstoša savirze, kas ir kā vislaik nedaudz pastūrēti uz vidu (toe-in) vai uz āru (toe-out) riteņi, kas nedaudz sāniski "šļūc" pat braucot pa taisno, papildus deldējot riepas un pasliktinot degvielas ekonomiju. Ikdienas vāģim vairumā gadījumu savirzes izraisītais nodilums samazināms iestādot to pēc tuvāk nullei (riteņi taisni). Bet atkarībā no vāģa specifikas dažreiz nemaisa neliela savirze (piem. 0.1-0.2gr total toe-in) uz vidu (toe-in) vientilta piedziņas mašīnām stabīlākai/pašstabilizējošai vadībai (piem. RWD mašīnām der minimāla toe-in pakaļā, lai piem. pie sliktas saķeres kā ziemā nesanāk nepārtraukti piestūrēt/koriģēt, ja sāk buksēt riteņi/ritenis zem gāzes). Par FWD gan neesmu īpaši kompengāgens.
Sagāzei nav tik liela ietekme uz riepu nodilumu pat pie 10x lielākām vērtībām par savirzi. Īpašas atšķirības starp 0 vai 1gr nav. Vairāk atšķirība, kur/kā brauc. Ja 2/3 protektora nodeldē autotrasēs, ir vērts daudz lielāku sagāzi (piem. 2-3+grādi, "pareizi"-ideāli optimālo noteikt ir ar riepu pirometru pēc temperatūrām), savādāk lielu sānslodžu dēļ un attiecīgi lielas riepu deformācijas dēļ būs neoptimāla/ierobežota saķere ātri ņemtos pagriezienos, un pamatā nodeldēsies tik riepu ārmalas. Ikdienas braukšanā, kur tādu sānslodžu nekad nav (vismaz braucot pēc noteikumiem ), vai it sevišķi pa sliktu saķeri (piem. ziemā), kur saķere zūd stipri pirms rodas liela sānslodze/riepu deformācija un attiecīgi ar "trases/sporta regulējumu" ar pārāk lielu sagāzi drīzāk dils iekšmala un var būt arī nedaudz sliktāka bremzēšana pa taisno un riteņi var vairāk "sekot" līdzi garenrisēm, jeb citiem vārdiem sakot - standarta vāģim ikdienas braukšanā optimālā sagāze parasti ir neliela, ap 0 līdz 1 grādam, kad riteņi gandrīz vertikāli, nevis sasvērti uz iekšu. Visbiežāk šādas vērtības arī ir "rūpnīcas" paredzētajos iestādījumos.
Papildus der lai ir labajā un kreisajā pusē pēc iespējas līdzīgāki iestādījumi, gan savirzei, gan sagāzei.